D vitamīns un tā nozīme

25 September 2019, rakstu sagatavojusi žurnāliste Kristīne Viļuma

Par D vitamīnu mūsdienās runā biežāk nekā par jebkuru citu vitamīnu. Ar šo vitamīnu saista tik daudzus veselības aspektus, ka pēdējo desmitgažu laikā tas izaudzis līdz kulta vitamīna statusam un atrodams teju ikvienā mājas aptieciņā.


Kas īsti ir D vitamīns?

Patiesībā D vitamīns būtiski atšķiras no citiem vitamīniem un šī atšķirība sakņojas faktā, ka vitamīni ir nutrienti, kurus organisms pats nespēj saražot, tādēļ tie jāuzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Savukārt, tā sauktais, D vitamīns ir hormons, kas rodas (lasi: sintezējas), kad cilvēka āda saņem pietiekamu devu saules gaismas, precīzāk - UVB staru (tieši tādēļ to bieži dēvē par saules vitamīnu). Turklāt, ja savulaik tika uzskatīts, ka pietiek ar 10-15 saulē pavadītām minūtēm, lai organisms saražotu šo hormonu, tad jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēka ķermenis to spēj sintezēt tikai laika posmā no 11:00 – 14:00, ja nav smoga, mākoņu un ādu neklāj saules aizsargkrēms vai bieza drēbju kārta (vismaz 40% ķermeņa būtu jābūt atsegtam). Tomēr mūsdienu klimata pārmaiņas un cilvēku dzīvesveids īpaši planētas ziemeļu puslodē, tātad arī Latvijā, D hormona sintēzi ierobežo. Turklāt dermatologi nenogurstoši uzstāj, ka tieši šajā diennakts laikā atrasties tiešos saules staros ir viskaitīgāk.

Vēl viens svarīgs aspekts – UVB staru intensitāte ir atkarīga no sezonas. Vasarā šie stari sekmē D vitamīna veidošanos, bet ziemā tie nav tik intensīvi un par spīti tam, cik daudz cilvēki iespējams cenšas uzturēties saulē, D vitamīnu āda neražo.

D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku - treknu zivi (mencu aknas, lasis, tuncis, siļķe), liellopa aknām, olu dzeltenumiem, atsevišķiem augiem, sēnēm un rauga produktiem. Tomēr, lai uzņemtu pietiekamu šī hormona daudzumu, šie produkti būtu jālieto lielos daudzumos katru dienu, kas ir praktiski neiespējami.

D vitamīna deficīts ir 50% pasaules iedzīvotāju un pat 80% Eiropiešu. Arī šķietami saulaino Tuvo Austrumu valstu tautas cieš no šī hormona trūkuma – dažādi avoti vēsta, ka pat Saūda Arābijas iedzīvotāju vidū D vitamīna deficīts sasniedz 50-80%, ko skaidro ar kultūras un tradīciju diktētu ģērbšanās kodeksu un tumšāku ādas krāsu, kas kavē šī hormona sintēzi.

Latvijā stāvoklis ir vēl kritiskāks – 2015.gadā veikts pētījums Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā internistes Maijas Mukānes un endokrinologa Ingvara Rasas vadībā atklāja katastrofālu ainu – vasarā, kad Latvijā var novērot visvairāk saulaino dienu D vitamīna līmenis 87,2% iedzīvotāju, kuri ikdienā uztura bagātināšanai nelietoja papildus D vitamīnu, bija nepietiekams, tātad nesasniedza pat minimālo 30 ng/ml vienību. No tiem 44,1% izlasē iekļauto iedzīvotāju rādītāji bija kritiski zemi (vēlreiz jāuzsver, ka dati tika iegūti vasarā, kad saulaino dienu mūsu platuma grādos ir visvairāk). Savukārt ziemā rādītāji bija vēl sliktāki – 88,8% iedzīvotāju D vitamīna līmenis nesasniedza vajadzīgās 30 starptautiskās vienības, 61,5% no tiem tas bija kritiski zems. Jāpiebilst, ka vīriešu rādītāji šajā pētījumā bija sliktāki nekā sieviešu rādītāji.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, D vitamīna trūkumu gan Latvijā, gan pasaulē var salīdzināt (un salīdzina) ar epidēmiju.


Kāpēc mūsdienās tik bieži tiek uzsvērta D vitamīna nozīme?

Pētījumi par D vitamīna nozīmi veikti jau vairākas desmitgades. Amerikas Savienotajās Valstīs 80.gados tika pētīta resnās zarnas vēža un D hormona iespējamā sakarība. Zinātnieki atklāja interesantu faktu – Ņūmeksikā un Arizonā šī diagnoze uzstādīta daudz retāk nekā Ņujorkā, Ņūhempšīrā un Vermontā. Kāpēc? Jo dienvidu štatu iedzīvotāji saņem daudz vairāk saules gaismas. Pētījumi turpinājās un turpmākajos gados atklāja D hormona korelāciju ar vēl 14 citiem ļaundabīgo audzēju veidiem. Jeb burtiski – ja cilvēkam trūkst D vitamīns, pastāv daudz augstāka iespējamība attīstīties vēzim.

Pētījumi atklāja arī būtisku D vitamīna lomu kaulu struktūru un muskuļu veidošanā – jo mazāk D vitamīna, jo trauslāki kauli un vājāki muskuļi (īpaši sirmgalvju vecuma grupā). Un līdzīgi vēl virkni citu šī hormona un veselības problēmu cēloņsakarību. Tādējādi var izšķirt vairākas D vitamīna funkcijas:

- Imunitātes
Hormons D3 regulē aptuveni 4500 imūnās sistēmas gēnu. Ar D vitamīna trūkumu saista aptuveni 150 saslimšanu: vai nu tā nepietiekamība ir šo slimību iemesls vai arī vitamīna deficīts kļūst par fonu, lai slimība progresētu un kļūtu agresīvāka – sākot no rahīta un osteoporozes līdz pat insultiem un infarktiem. D vitamīns samazina vīrusu un infekciju slimību attīstības iespējamību organismā (pētījums: bērni, kuri uzņēma 1200 starptautiskās D vitamīna vienības 4 mēnešus, ziemā slimoja ar A tipa gripas vīrusa infekciju par aptuveni 40% mazāk; pētījums: bērni, kas saņēma 2000 starptautiskās D vitamīna vienības, par 88% samazināja 1.tipa diabēta attīstību līdz 32 gadu vecumam; citi pētījumi liecina, ka no D vitamīna daudzuma organismā atkarīga arī 2.tipa diabēta attīstības iespējamība. Zemu D vitamīna līmeni saista arī ar atopiskām un alerģiskām bērnu slimībām – astmu, atopisko dermatītu, ekzēmu.)
- Metabolisko
Kaulu un zobu veidojošo Ca (kalcija), P (fosfora), Mg (magnija) minerālu uzsūkšanās iespējama tikai, ja D vitamīns tiek uzņemts pietiekami. Atbilstošs D vitamīna līmenis novērš balsta kustību aparāta saslimšanas: rahītu, osteoporozi, osteomalāciju. Tas samazina aptaukošanās un cukura diabēta risku.
- Kognitīvo
D vitamīns uztur serotonīna līmeni galvas smadzenēs – tā ir sezonālās depresijas, pastāvīga noguruma un enerģijas trūkuma profilakse.
Šis hormons arī uzlabo atmiņu, sīko motoriku, redzi, dzirdi, koordināciju un reakcijas ātrumu. Cilvēki, kas saņem pietiekami daudz D vitamīna, vieglāk pārvar stresa situācijas, piemēram, aukstumu, laika joslu maiņu, nakts darbu, eksāmenus u.c.
- Reproduktīvo
D vitamīns nepieciešams normālai sieviešu un vīriešu reproduktīvās sistēmas darbībai. Grūtniecēm, kam trūkst D vitamīna, pastāv lielāks preeklampsijas un ķeizargrieziena risks, lielāka bakteriālās vaginozes iespējamība. Pastāv arī viedokļi, ka zems D vitamīna līmenis grūtniecības laikā var sekmēt pārtikas alerģijas attīstību bērnam līdz 2 gadu vecumam.

Bez tam ar D vitamīna trūkumu saista virkni citu saslimšanu, tostarp, multiplo sklerozi, autismu, Alcheimera slimību, reimatoīdo artrītu un pat samazinātu dzīves ilgumu (avots nr.1, avots nr.2)

Tādējādi D vitamīna deficīta riskam visvairāk pakļauti:
- Bērni līdz gada vecumam (neatkarīgi no barošanas veida)
- Bērni līdz 4 gadu vecumam
- Cilvēki ar lieko svaru (starp citu bieži vien par spīti fiziskām aktivitātēm liekais svars nemazinās, jo cilvēkam ir hronisks un smags D vitamīna trūkums)
- Cilvēki, kas maz laika pavada saulē
- Cilvēki ar hroniskām saslimšanām
Tomēr ņemot vērā D vitamīna katastrofāli zemo līmeni visu iedzīvotāju grupu vidū, var droši apgalvot, ka riska grupā iekļaujami visi cilvēki (izņemot ekvatora un tuvējo platuma grādu iezemiešus).

Tātad D vitamīna nozīme ir neapšaubāma! Seko jautājums – cik daudz D vitamīna mums vajadzētu uzņemt?


Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Dažādi pētījumu institūti un veselības skolas pārstāv atšķirīgus viedokļus par nepieciešamo D vitamīna daudzumu.

Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu medicīnas institūts 2010.gadā ieteica uzņemt šādas D vitamīna devas:

Zīdaiņi (0-12mēneši) – 400 nmol/l (starptautiskās vienības) jeb 10mcg (mikrogrami)
Bērni (1-18 gadi) – 600 nmol/l (15mcg)
Pieaugušie (18-70gadi) - 600 nmol/l (15mcg)
Pieaugušie (70+ gadi) - - 800 nmol/l (20 mcg)

Grūtnieces vai barojošas māmiņas - 600 nmol/l (15mcg)

Tikmēr starptautiski pazīstams New York Times bestselleru autors, ārsts un veselības jautājumu ekperts Maikls Gredžers (Michael Greger) savās publikācijās uzsver – atbilde uz to, kāds būtu optimāls D vitamīna līmenis cilvēka organismā, jāmeklē Āfrikā, kur cilvēki lielā mērā joprojām praktizē dzīvesveidu, kāds uz šīs planētas pastāvējis gadu tūkstošiem – tātad daudz uzturas svaigā gaisā un saulē, nevis laiku pavada ofisos pie datoriem un televizoru ekrāniem. Āfrikas iezemiešiem D vitamīna līmenis pārsniedz 100 starptautiskās vienības – tātad ļoti iespējams šo rādītāju var uzskatīt par labu mērauklu. Un to pierāda arī dažādi fakti, piemēram, smagākas traumas, proti, kaulu lūzumus, avārijās guvuši cilvēki, kam D vitamīna līmenis bijis zemāks par 75 nmol/l. Kāpēc? Jo kauli bija mīkstāki, mazāk blīvi un līdz ar to trauslāki. Citi dati: 97% resnās zarnas vēža slimnieku D vitamīna līmenis nesasniedz 75nmol/l, tas pats attiecināms uz 3/4daļām sieviešu, kam diagnosticēts krūts vēzis.

Lai sasniegtu vēlamo aptuveni 100nmol/l rādītāju cilvēkiem būtu jāuzņem vidēji ap 2000 nmol/l. Kāpēc ASV medicīnas institūta ietektās devas bija krietni mazākas – tādēļ, ka tā speciālisti ņēma vērā tikai kaulu veselību. Tomēr, lai apmierinātu visa organisma vajadzības pēc D vitamīna, tā devām jābūt krietni lielākām. M.Gredžers arī uzsver – mērķis 75 nmol/l vai 100 nmol/l tikai sākotnēji šķiet augsts, jo ikdienā vairs nepraktizējam aktivitātes, kuras cilvēkiem bija raksturīgas gadu tūkstošiem – pārsvarā atrasties ārā. Jāpiebilst, ka arī zīdaiņiem tik tiešām vēlams nodrošināt papildus D vitamīna devu. Izpētīts, ka mūsdienās mātes pienā D vitamīna tikpat kā nav. Kādēļ? Jo arī mātes organismā tā katastrofāli trūkst. Ja mātes D vitamīna līmenis sasniegtu 110-120 nmol/l, arī pienā tā būtu pietiekami.


Kā atjaunot D vitamīna rezerves organismā?

Ņemot vērā saules un solāriju kaitīgo iedarbību, kā arī to, ka nespējam uzņemt D vitamīnu pietiekamā apjomā ar pārtiku, viena no labākajām alternatīvām ir uztura bagātinātāji. Mūsdienu tehnoloģijas spērušas lielus soļus, lai vitamīnus un citu aktīvo vielu ievadīšanu organismā padarītu pēc iespējas efektīvāku. Kamēr vairumam tirgū pieejamo D vitamīnu pievienots ievērojams daudzums cukura vai tie veidoti uz spirta vai eļļas bāzes, “Coral Club” zinātnieki Nīderlandē izstrādājuši unikālu liposomālo produktu līniju, kas nodrošina 99% aktīvās vielas uzsūkšanos.

Kā tas notiek? Aktīvo vielu – šajā gadījumā D vitamīnu – aptver saulespuķu lecitīna apvalks. Tas pasargā aktīvo vielu no priekšlaicīgas izšķīšanas kuņģī, aknās, zarnu traktā, tādējādi liposomālie produkti asimilējas organismā vairākkārt labāk nekā citi tirgū pieejami parastie vitamīni. Minētais saulespuķu fosfolipīdu lecitīna apvalks sastāva ziņā sakrīt ar organisma šūnu membrānu sastāvu. Tādēļ, kad šūnai pietuvojas liposoma, tās apvalks saplūst ar šūnas apvalku (tādējādi stiprinot šūnu un kopumā pastiprinot organisma imunitāti), bet aktīvā viela (D vitamīns) iekļūst šūnā. Turklāt liposomālais D vitamīns nav toksisks un alerģisks, nekairina kuņģi un zarnu traktu un neizraisa nekādus blakus efektus. To būs viegli lietot gan pieaugušajiem, gan bērniem – produkts garšo pēc aprikozēm un to var norīt vienu pašu vai pievienot ūdenim vai sulai. Vislabāk šo uztura bagātinātāju lietot pēc vakariņām (D vitamīns ir taukos šķīstošs, tādēļ pirms tā uzņemšanas droši var apēst ko treknāku).

Turklāt uzņemot tikai 0,5ml produkta, cilvēks saņems jau 400 nmol/l jeb starptautiskās vienības. Pirms D vitamīna lietošanas vēlams pārbaudīt D vitamīna koncentrāciju organismā, nododot analīzes laboratorijā. Tad šim produktam speciālists (reģistrēties Kristīnes Viļumas veselības grupa var spiežot uz šo linku: REĢISTRĀCIJA) varēs ieteikt precīzu devu, lai atjaunotu šī vitamīna krājumus organismā. Pēc 2 mēnešu lietošanas vēlams ievērot 1 nedēļas pauzi un tad atkārtoti nodot analīzes laboratorijā – iegūtie rezultāti atainos reālās D vitamīna rezerves.

Vienlaikus jāpiebilst, ka D hormona/vitamīna un citu vitamīnu iespējas uzsūkties organismā atkarīgas no organisma tīrības (parazītu, sēņu, vienšūņu, baktēriju u.c. nelabvēlīgu organismu klātbūtne) un kopējā veselības stāvokļa - īpaši aknu un nieru darbības. Kāpēc? D vitamīna sintezēšanās organismā notiek, kad ādā esošais holesterols UVB staru ietekmē pārveidojas par holekalciferolu jeb D3 vitamīnu. Sākotnēji tas nav bioloģiski aktīvs un savu aktīvo formu iegūst izejot īpašus procesus jau minētajās aknās un nierēs. Ja šie orgāni nestrādā, kā nākas (aknu ciroze, nieru mazspēja u.c. problēmas), tad D vitamīna aktivizācija ir apgrūtināta un tas nespēj pildīt savas funkcijas. Tādēļ vienmēr iesakām padomāt arī par organisma kopējo atveseļošanu un veikt organisma attīrīšanu (links uz pamatprogrammām).


Kā iegādāties liposomālo D Vitamīnu?


Produkcijas iegāde iespējama reģistrējoties Coral Club mājas lapā.
1. Pastāvīga 20% atlaide uz visiem Coral Club produktiem;
2. Savs personīgais Coral Club konsultants/nutriciologs, ar ko varēsiet sazināties gan telefoniski, gan e-pasta, lai saņemtu padziļinātu un pielāgotu konsultāciju katram Jūsu ģimenes loceklim;
Saite reģistrācijai: https://lv.coral-club.com/registration/?REF_CODE=474179546587
Saite uz produktu: https://lv.coral-club.com/shop/products/2167.html?REF_CODE=474179546587
NB!
1. Reģistrējoties mājas lapā, lūdzu piefiksējiet Kluba numuru (parasti septiņciparu skaitlis), kas arī būs Jūsu atlaižu numurs.
2. Ja esat jau reģistrējies Coral Club, izmantojiet esošās pieejas.